Biedrība "Dainu Nams"
Divu gadu pieredze pašiem sava nama
apsaimniekošanāBiedrība “Dainu nams” Dobelē ir viena no
organizācijām, ko izveidojuši daudzdzīvokļu nama īpašumu
īpašnieki ar nolūku savu namu apsaimniekot pašiem. Tā tika lemts
pirms apmēram diviem gadiem. Kā pa šo laiku ir veicies, kādas ir
gūtās atziņas, to noteikti gribētu zināt daudzdzīvokļu namu
iedzīvotāji, kuri domā tuvākajā laikā spert līdzīgu soli,
domājot par ēkas apsaimniekošanu.
Savu pieredzi šajā jomā sarunā ar “Zemgali”
atklāja biedrības “Dainu nams” valdes priekšsēdētājs MAREKS
KRŪZBERGS, iesākumā akcentējot, ka nama īpašnieku biedrības
nosaukumā ir izraudzīts vārds, kas saistīts ar ielu, kur Dobelē
atrodas ēka. Mājā ir 40 dzīvokļu, no kuriem pieci ir
pašvaldības, pārējie – privatizēti.
Iesākums varēja “ievest auzās”
- Biedrību dibinājām, jo gribējām mainīt
mājas apsaimniekošanas kārtību. Mūs neapmierināja šīs jomas
pakalpojuma sniedzējs. Noteikti jāpiebilst, ka pirms tam bijām
lēmuši atteikties no SIA “Dobeles namsaimnieks” pakalpojuma un
nama apsaimniekošanu uzticējām SIA “Energopārvalde”, kuras
juridiskā adrese bija Gulbenē. Toreiz īsti nezinājām, kā
rīkoties. Lai arī vēlāk atklājās, ka uzņēmējs ir negodīgs,
mēs guvām ļoti lielu pieredzi. Uzzinājām, ko nozīmē pārraudzīt
nama apsaimniekošanu, kā to darīt, kā sakārtot dokumentāciju.
Pati galvenā atziņa, ko toreiz guvām, ka ļoti daudz ir jādara
pašiem un jāseko līdzi visām norisēm. Protams, var uzticēt visu
darīt citiem, bet par to tad ir jāmaksā un tas būtu dārgāk,
nekā darot pašiem.
SIA “Energopārvalde” pārraudzībā mūsu
nams bija vienu gadu. Tad nonācām pie atziņas, ka gribam ēku
apsaimniekot paši. Tagad ar pārliecību varu sacīt, ka, pārņemot
ēkas pasaimniekošanu pirms to uzticējām “Energopārvaldei”,
mēs būtu “iebraukuši auzās”.
Dibinot biedrību, nebija pilnīgas vienprātības.
Pavīdēja ideja, ka vajag atgriezties pie SIA “Dobeles
namsaimnieks”. Arī tagad ir iedzīvotāji, kuri domā, ka tā
vajadzētu rīkoties. Teikšu atklāti, ka tie ir ļaudis, kuri mēdz
kavēt maksājumus, laikus neiesniedz ūdens skaitītāju rādījumus
un tamlīdzīgi.
Valde ir plaši pārstāvēta
Biedrības valdē mums ir pieci cilvēki, kuri ir
nama dzīvokļu īpašnieki vai viņu pilnvarotās personas.
Raudzījāmies, lai pārstāvēta būtu katra kāpņutelpa. Tas
tādēļ, lai katrā kāpņu telpā būtu vieglāk sastopams
biedrības valdes loceklis. Lai kaimiņš, kuram radusies kāda
problēma, var , neizejot no mājas, to izklāstīt biedrības valdes
cilvēkam. Ir labi, ja valde ir plašāka, jo tad sanāksmēs var
dzirdēt dažādākus viedokļus, pieņemot lēmumu, ir lielāka
pārliecība, ka tas ir pareizāks un atbildīs lielākas īpašnieku
daļas interesēm.
Tikai ar entuziasmu vien nevar iztikt. Algojam
grāmatvedi, sētnieku. Arī es esmu biedrības algots cilvēks. Ir
ieplānots, ka algosim vēl vienu darbinieku, kurš pārraudzīs nama
tehniskās lietas un iespēju robežās novērsīs problēmas.
Visi darbi, kas veicami nama uzturēšanā, tiek
realizēti, meklējot speciālistu. Atklāti sakot, Dobelē ne
vienmēr to ir vienkārši izdarīt. Tieši tāpēc sīku darbu
veikšanai esam nolēmuši algot darbinieku, lai ik reizi nav jāmeklē
konkrētā darba veicējs, ar kuru tad jāslēdz darba līgums,
jākārto cita dokumentācija. Labāk ir noslēgt vienu darba līgumu
un zināt, ka speciālists būs pieejams.
Noder citu pieredze
Dobelē ir vairākas daudzdzīvokļu namu
īpašnieku biedrības, kas izveidotas ar nolūku apsaimniekot savu
namu pašiem. Mācāmies arī no viņu pieredzes. Piemēram, ideju
algot speciālistu, kurš veiks dažādus sīkus nama apsaimniekošanā
nepieciešamos darbus, esam aizguvuši no citas biedrības, kurai ir
pieredze šādā jomā.
Būtu labi, ja tiktu rīkoti semināri biedrībām,
kas uzņēmušās daudzdzīvokļu nama apsaimniekošanu. Iespējams,
ka šādi semināri ir, bet es neesmu par tiem zinājis. Pagaidām
esam izlīdzējušies, piezvanot citu biedrību pārstāvjiem,
pārrunājot ar viņiem savu problēmu vai ideju.
Mēs darām tā
Darbošanās sava nama apsaimniekošanā notiek
tā. Iedzīvotāji nodod uz papīra lapām uzrakstītus ūdens
skaitītāja rādījumus. Tos iesniedz man papīra formātā.
Pagaidām nevaram atļauties izveidot elektronisku datu bāzi.
Iedzīvotāju iesniegtās ziņas papīra formātā nogādāju
grāmatvedei, kura datus ievada elektroniskajā sistēmā. Līdzīgi
darbība notiek ar citiem datiem, kas nepieciešami, veidojot
ikmēneša rēķinu. Grāmatvede izveido rēķinu katram dzīvoklim.
Tas gan ir pieejams gan elektroniski, gan papīra formātā.
Rēķins tiek apmaksāts biedrības “Dainu nams”
kontā. To var izdarīt interneta bankā vai arī citviet, kur tiek
piedāvāti šāda veida pakalpojumi. Mūsu situācijā ir tā, ka
grāmatvedis rēķinu lietu tālāk nekārto. To daru es. Tas tādēļ,
lai biedrība var kontrolēt naudas plūsmu, lai nesaskaramies ar
iepriekš gūto rūgto pieredzi, ka maksājumi nesasniedza galamērķi.
Esmu uzņēmies no biedrības konta pārskaitīt naudu konkrētajam
pakalpojuma sniedzējam.
Ja visi laikus samaksātu rēķinus, nebūtu
nekādu problēmu. Tiklīdz ir kavējumi, ir jāsāk rīkoties.
Zvanu, sūtu vēstules, griežos pie nemaksātāja klātienē,
organizējam kopsapulces. Dokumentos ir atrunāts, ka pieļaujamais
“nemaksāšanas” laiks ir trīs mēneši. Ja termiņš ir ilgāks
un pārrunas nesekmīgas, dokumentos esam atrunājuši, ka tiks
piesaistīta trešā persona, lai šo situāciju atrisinātu.
Pagaidām šāda situācija nav bijusi.
Maksājumus mēdz kavēt gan privatizēto, gan
pašvaldības dzīvokļu īrnieki. Kopš esam izveidojuši biedrību,
juridiski līdz galam nav sakārtoti dokumenti ar pašvaldību, kura
ir piecu dzīvokļu mūsu namā īpašniece. Dokumenti ir iestrēguši
birokrātijas labirintos, bet domāju, ka reiz tos izdosies sakārtot
līdz galam. Pieļauju, ka ar līdzīgu problēmu ir nācies
saskarties arī citu daudzdzīvokļu namu īpašnieku biedrībām,
kuras lēmušas namu pārņemt apsaimniekošanā.
Katrs pats sava nama saimnieks
Izvērtējot, vai bija vērts dibināt biedrību
ar nolūku pārņemt namu savā pārraudzībā, es ar pārliecību
saku – jā. Pa šo laiku esam daudz paveikuši. Protams, nevar
sacīt, ka citkārt tas viss netiktu izdarīt, bet nu mums ir izjūta
par drošu finansējuma izlietojumu un par paveiktā kvalitāti, kā
arī prioritātēm, ko esam izvēlējušies.
Viens no būtiskākajiem veikumiem ir
elektroinstalācijas maiņa visas mājas koplietošanas telpās –
koridoros, pagrabā. Nams ir celts aizvadītā gadsimta
astoņdesmitajos gados. Toreiz celtniecības kultūra un arī
iespējas bija citas. Nu elektroinstalāciju esam atjaunojuši,
izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. Divus gadus šajā jomā nav
bijušas nekādas problēmas. Līdz tam bieži bijām spiesti aicināt
elektriķi, lai tas risina problēmu – te kontaktos īssavienojums,
te vadi svilst. Domāju, ka līdzīgas aktualitātes ir daudzos
daudzdzīvokļu namos, jo tie celti pirms vairākiem gadu desmitiem.
Esam veikuši cauruļu siltināšanu pagrabā. Arī
tas bija apjomīgs darbs, ko īstenojām vēl pirms biedrības
nodibināšanas. Tagad veicam kanalizācijas un ūdens cauruļu
stāvvadu maiņu. Esam nolēmuši tiklīdz kāda problēma, caurules
neremontējam, bet mainām visu stāvvadu.
Visu darām oficiāli un tā, lai dokumenti ir
sakārtoti. Pa šo laiku nama dokumentācijas lietas ir kļuvušas
apjomīgas. Ja iesākumā tās satilpa pāris mapēs, nu to skaits ir
audzis. Kārtība dokumentos rada pārliecību, ļauj naktīs mierīgi
gulēt un vieglāk rast atbildes uz jebkuru jautājumu, uz kuru
atbildi grib zināt ne tikai kāds no biedrības valdes, bet arī
kāds no biedriem vai nama iedzīvotājiem.
Baiba Pole/Autores foto